Ziedojumi un iemaksas

· Trešo valstu maksājumi: Eiropas Savienības Vispārējā tiesa ir precizējusi, ka partijas, kuras dibinātas ārpus ES, nav uzskatāmas par politiskajām partijām Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 nozīmē, jo to locekļi nav Savienības pilsoņi (2020. gada 25. novembra spriedums lietā T-107/19 ACRE/Parlaments), un tāpēc tās nevar veikt iemaksas. Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 20. pantā noteikts aizliegums saņemt ziedojumus no publiskām iestādēm, privātiem subjektiem vai privātpersonām no trešām valstīm.

· Līdz ar to šādus maksājumus, ko saņēmušas Eiropas politiskās partijas, ir nekavējoties jāatmaksā saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 20. panta 6. punktu; pretējā gadījumā Iestādei būs jāapsver regulas 27. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) daļā, paredzēto sankciju piemērošana.

· Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 2. panta 7. punktu "ziedojuma" definīcija ietver ne vien tiešos maksājumus skaidrā naudā, bet arī netiešus maksājumus, nodrošinot jebkādus citus darījumus, "tādējādi radot ekonomisku labumu attiecīgajai Eiropas politiskajai partijai (..), izņemot biedru iemaksas". Tas var ietvert darījumus starp trešām personām, kuri atbrīvo Eiropas politisko partiju vai fondu no maksājumiem, ko citādi būtu veikusi Eiropas politiskā partija vai fonds.

• Ziedojumus, par kuriem Iestādei ziņots, pildot Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 20. panta 4. punktu, un kurus Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi saņēmuši N+1 gadā, uz N gadu var attiecināt tikai ļoti īpašos apstākļos.
• Lai Iestāde šādu attiecinājumu uz N gadu varētu pieņemt, Eiropas politiskajai partijai vai Eiropas politiskajam fondam ir jāiesniedz dokumenti, kas apliecina, ka attiecīgo ziedojumu veikt ziedotājs bija apņēmies vēl pirms N+1 gada, un ka ir bijusi izpildāma vienošanās par to, ka ziedojums tiks veikts N gadā.
• Lai Iestāde šādu attiecinājumu uz N gadu varētu pieņemt, Eiropas politiskajai partijai vai Eiropas politiskajam fondam ir jāiesniedz dokumenti, kas apliecina, ka attiecīgo ziedojumu veikt ziedotājs bija apņēmies vēl pirms N+1 gada, un ka ir bijusi izpildāma vienošanās par to, ka ziedojums tiks veikts N gadā.

• Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 20. panta 4. punktu Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi nekavējoties ziņo Iestādei par katru atsevišķu ziedojumu, kas pārsniedz 12 000 EUR.


• Iestāde katrā konkrētā gadījumā izvērtēs, vai arī vairāki viena ziedotāja maksājumi ir kvalificējami kā atsevišķs ziedojums.
  
  
  • Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad ar ziedotāju ir noslēgta iepriekšēja vienošanās par vienu ziedojumu, bet maksājums ir veikts vairākās daļās.
  
  
  • Ja viens un tas pats ziedotājs veic atsevišķus spontānus maksājumus, Iestāde parasti neuzskatītu šos maksājumus par atsevišķu ziedojumu, par kuru nekavējoties jāpaziņo, ja kopā šīs summas pārsniedz EUR 12 000 (neskarot regulārās ziņošanas prasības gada pārskatu procesā).

• Novērtējot ziedojumu likumību saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 20. pantu, Iestādei ir jāpārbauda un jānosaka precīza donora identitāte gadījumā, ja šāda ziedojuma piešķiršanā ir iesaistīta vairāk nekā viena persona vai struktūra..


• Tā tas varētu būt, piemēram, situācijā, kad ar EUPP/EUPF attiecībā uz ziedojumu tieši sazinās viena juridiskā persona uzņēmumu grupā, savukārt attiecīgo maksājumu galu galā veic cita tās pašas uzņēmumu grupas struktūra.


• Šādā situācijā Iestāde balstīsies uz faktiskā ziedotāja koncepciju, t. i., tā novērtēs, no kuras struktūras attiecīgajā uzņēmumu grupā maksājums faktiski nācis. Šajā sakarā Iestāde cita starpā ņems vērā šādus faktorus.
  
  
  • Kura struktūra bija tieši iesaistīta maksājuma juridiskā pamata izveidē (piemēram, sarunās par sponsorēšanas nolīgumu)?
  
  
  • Vai šai struktūrai bija tiesības izmantot savu rīcības brīvību attiecībā uz līguma saturu un maksāšanas kārtību?
  
  
  • Kāda bija otras iesaistītās struktūras loma un atbildība? Vai tā rīkojās tikai kā maksājumu pakalpojumu sniedzējs vai arī tai bija atbildīga loma pamatlīgumā?

• Jebkurā gadījumā neviena no personām vai struktūrām, kas iesaistītas ziedošanas procesā (iniciators vai maksātājs), nedrīkst atrasties situācijā, kas ir aizliegta ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 1141/2014 20. panta 5. punktu.

• Lai izvairītos no situācijas, kurā nejauši tiek pieņemti maksājumi, kuru izcelsme jo īpaši ir:
  
  
  • publiskas iestādes un vienības, pār kurām attiecīgās iestādes var īstenot dominējošu ietekmi (kas ir aizliegts ar Regulas 20. panta 5. punkta c) apakšpunktu un par ko pārkāpumu gadījumā piemēro sodus), vai
  
  
  • trešās valstis (kas ir aizliegts ar Regulas 20. panta 5. punkta d) apakšpunktu un par ko pārkāpumu gadījumā piemēro sodus),

• Eiropas politiskās partijas un Eiropas politiskie fondi tiek mudināti pirms ziedojuma pieņemšanas iegūt uzticamu un precīzu informāciju par ziedotāju, tostarp jo īpaši
  
  
  • par dzīvesvietas vai mītnes valsti, kā arī
  
  
  • par juridiskām personām - informāciju par to, kurš šīs juridiskās personas kontrolē (piemēram, iegūstot dibināšanas dokumentus, statūtus u.c. dokumentus).

• Šī informācija ir jāsniedz arī attiecīgajā Iestādes pārskatu veidnē, bet, ja ziedojums pārsniedz 12 000 EUR, par to jāsniedz informācija tūlītējā ziņojumā.

• Saskaņā ar regulas 2. panta 7. un 8. punktu preču, pakalpojumu (tostarp aizdevumu) vai darba nodrošināšana par cenu, kas ir zemāka par tirgus vērtību, ir ziedojums vai -- ja to sniedz biedrs, kas saskaņā ar regulu atzīts par tādu -- iemaksa. Šādā gadījumā un atkarībā no to apmēra ziedojumiem un iemaksām piemēro paziņošanas un ierobežošanas noteikumus, kā paredzēts jo īpaši regulas 20. pantā. li>
  
• Tomēr ne visas atlaides ir ziedojumi vai iemaksas regulas nozīmē: šajā sakarībā ir jāizvērtē atlaides apmērs. Konkrētāk, lai noteiktu, vai preču, pakalpojumu un darba nodrošināšana ar atlaidi ir kvalificējama kā ziedojums vai iemaksa, būtu jāapsver:
  
  
  • vai atlaide dod labumu konkrēti Eiropas politiskajai partijai vai Eiropas politiskajam fondam vai lielākā apmērā nekā citiem (kas liecinātu par ziedojumu vai ieguldījumu), nevis tādā pašā veidā sniegtu labumu potenciālu klientu grupai, kas iepriekš noteikta, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem (piemēram, atlaide, kas piešķirta visām NVO), un jebkurā gadījumā,
  
  
  • vai atlaide nav pretrunā vispāratzītiem tirgus principiem (piemēram, preces vai pakalpojuma nodrošināšana zem pašizmaksas) (kas liecinātu par ziedojumu vai ieguldījumu).